Eiropas, Amerikas un Austrumāzijas iedzīvotāju salīdzinošā analīze, pamatojoties uz NEO-FFI skalu. Šis pētījums balstās uz Costa un McCrae (1985) nozīmīgo darbu, kuri publicēja NEO personības inventāru (NEO-PI), kam sekoja NEO-FFI (Costa & McCrae, 1989). Saucier (1998) izstrādāja 13 NEO-FFI apakšskalas, kurām tika pierādīta augsta alfa uzticamība. Šī pētījuma mērķis ir analizēt „Lielo piecu” personības iezīmju psihometriskās īpašības Austrumāzijas un Rietumu paraugos, lai izpētītu kultūras kontekstus Austrumos un Rietumos, kuros atrodas šie paraugi. Ņemot vērā NEO-PI-R garumu (240 jautājumi), kas, kā pierādīts, rada neuzticamu parauga precizitāti (Jones, 2019), šajā pētījumā tika izmantota NEO-FFI skala, kas nejauši ietver „nekonsekventu atbilžu” jautājumus.
1. Pētījuma objekti un metodes
1.1. Tēmas
Pētījumā kopumā iekļāva 1812 dalībniekus, no kuriem 1607 aizpildīja pētījuma anketas daļu. Primārās skalas salīdzinājuma grupu veidoja Eiropas un Amerikas A grupa, savukārt apakšskalu salīdzinājuma grupu veidoja Eiropas un Amerikas B grupa. Sīkāku informāciju skatiet 1. tabulā.
1.2 Metodika
Šajā pētījumā dalībnieku novērtēšanai tika izmantota NEO-FFI skala. Turklāt F skalā tika iekļauti desmit nejauši izvēlēti jautājumi, lai pārliecinātos, vai dalībnieki neatbildēja patvaļīgi. Šāda pieeja tika izmantota, lai paaugstinātu derīgo anketu precizitāti.
2 rezultāti
Tika konstatēts, ka izlases grupu dzimumu sastāvs un izglītības līmenis ir līdzīgs; tādēļ turpmākajā analīzē netiek ņemtas vērā būtiskas atšķirības dalībnieku izpratnē par skalu.
2.1 Galveno skalu salīdzinājums
Kā redzams 2. tabulā, galvenajās skalās ir novērojama skaidra atšķirība vidējos rādītājos un standartnovirzēs starp Eiropas un Amerikas izlasēm, no vienas puses, un Austrumāzijas izlasēm, no otras puses.
2.2 Austrumāzijas vīriešu un sieviešu galveno skalas rādītāju salīdzinājums
3. tabulā ir sniegti vidējie rādītāji un standarta novirzes galvenajās skalās Austrumāzijas vīriešu un sieviešu izlasēm.
2.3 Apakškritēriju punktu salīdzinājums
Kā redzams 4. tabulā, Eiropas un Amerikas izlases un Austrumāzijas izlases apakšskalu vidējo rādītāju un standartnoviržu starpībā ir vērojama skaidra atšķirība.
3. Secinājumi/Diskusija
Dati liecina, ka sociālo vērtību un sociālās vides atšķirību dēļ starp Austrumāzijas un Rietumu iedzīvotājiem novērojamas ievērojamas atšķirības mērījumu rezultātos.
3.1 Primārās skalas
3.1.1. Nevrotisms
Neurotiskuma skala raksturo indivīda emocionālo stabilitāti. Cilvēkiem, kuri šajā skalā iegūst augstu punktu skaitu, ir tendence piedzīvot trauksmi un depresiju, un viņu emocionālās svārstības ir izteiktākas.
Tika konstatēta ievērojama atšķirība starp rietumu izlases un Austrumāzijas izlases neirotiskuma rādītājiem, kuras ietekmes lielums bija vidējs (d = -0,428). Šis secinājums liecina, ka rietumu iedzīvotāji faktiski varētu izrādīt lielāku emocionālo stabilitāti, tādējādi atspēkojot plaši izplatīto uzskatu, ka „austrumāzieši ir emocionāli atturīgāki“. Lai gan šai neatbilstībai ir noteiktas praktiskas sekas, tās apjoms ir ierobežots, un interpretācijas būtu jāformulē ar piesardzību.
Šajā kontekstā var būt nozīmīgi šādi faktori:
(1) Kultūras faktori
Rietumu kultūras mudina cilvēkus aktīvi izpaust savas emocijas. Savukārt Austrumāzijas kultūras lielāku uzsvaru liek uz vispārējo harmoniju.
Austrumāzijas kultūrās tiek uzsvērta kolektīvā atbildība un sabiedrības normas, savukārt Rietumu kultūrās tiek veicināts individualisms un pašpieņemšana.
(2) Sociālā vide
Austrumāzijas sabiedrībās pašlaik valda sīva konkurence, kas rada ievērojamu spiedienu uz indivīdiem saistībā ar izglītību un karjeras iespējām. Savukārt Rietumu sabiedrībās parasti lielāku uzsvaru liek uz indivīda jūtām.
(3) Uzvedības modeļi
Ir pierādīts, ka Austrumāzijas kultūrās ir novērojama tendence uz ārējo atribūciju, kurā uzsvars tiek likts uz sociālajiem un vides faktoriem. Savukārt Rietumu kultūrās ir novērota tendence uz iekšējo atribūciju, kam raksturīga uzsvara likšana uz personīgo kontroli.
Austrumāzijas kultūras mudina cilvēkus apspiest savas emocijas, turpretim Rietumu kultūras mudina cilvēkus savas emocijas izpaust savlaicīgi.
3.1.2 Ekstraversija
Termins „ekstraversija“ tiek definēts kā personības iezīme, kas raksturīga cilvēkiem, kuri ir ļoti sabiedriski, entuziastiski un aktīvi meklē jaunas pieredzes.
Tika novērota ievērojama atšķirība ekstraversijas rādītājos starp Rietumu izlasi un Austrumāzijas izlasi, kuras ietekmes lielums bija liels (d = 2,593).
Šajā kontekstā var būt nozīmīgi šādi faktori:
(1) Sociokulturālie faktori
Rietumu kultūrās parasti tiek veicināta pašizpausme, savukārt Austrumāzijas kultūrām raksturīga lielāka atturība un lielāka uzmanība citu cilvēku viedokļiem.
(2) Sociālā vide
Austrumāzijas sabiedriskajai videi raksturīga uzsvara likšana uz disciplīnu un tradicionālo vērtību ievērošanu. Savukārt Rietumu sabiedrības raksturo aktīvas saskarsmes ar citiem veicināšana un tendence uz pašapziņu.
Austrumāzijā pārāk ekstravertēts raksturs var tikt uztverts kā pašsavalodības trūkums, turpretim Rietumos ekstraversija parasti tiek uzskatīta par vēlamu personības iezīmi.
(3) Uzvedības modeļi
Ir pierādīts, ka zemāks ekstraversijas līmenis liecina par indivīda tendence uz introspekciju, nevis sociālo mijiedarbību. Tas var ietekmēt veidu, kādā tiek izpaustas emocijas, kā arī indivīda spēju tikt galā ar stresu.
3.1.3 Atklātība
Atvērtības skala raksturo indivīda gatavību jaunām pieredzēm, abstraktu domāšanu un māksliniecisko izjūtu. Tie, kuri sasniedz augstākus rezultātus, parasti izrāda lielāku interesi par izpēti un inovācijām.
Tika konstatēts, ka atvērtības rādītāji Rietumu izlasēs ir ievērojami zemāki nekā Austrumāzijas izlasēs, un šai atšķirībai piemīt ievērojams efekta lielums (d = -1,839). Šis rezultāts var būt pretrunā ar iepriekšējiem pieņēmumiem par kultūras atšķirībām atvērtības jomā.
Šajā parādībā var būt iesaistīti šādi faktori:
(1) Kultūras faktori
Lai gan ir zināms, ka Rietumu sabiedrības veicina individualismu un inovācijas, ir svarīgi atzīmēt, ka noteiktas sociālās grupas var izrādīt mazāku atsaucību pret jaunām idejām (īpaši pašreizējā, arvien konservatīvākajā sociālajā vidē).
Pēdējos gados Austrumāzijā ir notikušas straujas ekonomiskas, tehnoloģiskas un kultūras pārmaiņas, kā rezultātā austrumāzieši ir kļuvuši atvērtāki un labāk pielāgojušies sabiedrības nepārtraukti mainīgajām prasībām.
(2) Izglītība un kognitīvie stili
Pēdējos gados Austrumāzijas izglītības sistēma ir piedzīvojusi pāreju uz daudzveidīgāku un atvērtāku pieeju, kas, iespējams, ir veicinājusi augstākus atvērtības rādītājus Austrumāzijas iedzīvotāju vidū.
Lai gan rietumu kultūras kopumā mēdz veicināt atvērtību, ir svarīgi atzīmēt, ka atsevišķas sociālās grupas var izrādīt mazāku atvērtību, ko nosaka atšķirīgas vides ietekmes, vērtības vai politiskās nostājas.
(3) Sociālā vide ir
Jaunas tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļi Austrumāzijā nepārtraukti attīstās, un šāda situācija var mudināt austrumāziešus pieņemt atvērtāku domāšanas veidu.
Karjeras attīstības modeļu ietekme uz indivīdu attieksmi pret jaunu vidi un idejām ir temats, kas ir bijis daudzu pētījumu uzmanības centrā. Piemēram, pašreizējā sīvā konkurence darba tirgū Austrumāzijā var padarīt cilvēkus atvērtākus jaunām koncepcijām, savukārt Rietumu valstīs noteiktās tradicionālās nozares var vairāk paļauties uz esošo pieredzi un kognitīvajām sistēmām.
3.1.4 Pieklājība
„Draudzīguma” skala atspoguļo tādas rakstura iezīmes kā sadarbība, empātija, uzticēšanās un altruisms. Cilvēki, kuri šajā skalā iegūst augstus rezultātus, ir vairāk nosliekti uz sociālās harmonijas uzturēšanu.
Tika konstatēts, ka Eiropas un Amerikas izlases dalībnieku rezultāti „Pievilcības“ dimensijā bija ievērojami augstāki nekā Austrumāzijas izlases dalībniekiem, un šim rādītājam bija liels efekta lielums (d = 1,503).
Šajā kontekstā var būt nozīmīgi šādi faktori:
(1) kultūras faktori
Ir zināms, ka Eiropas un Amerikas kultūras mudina cilvēkus aktīvi izpausties un iesaistīties pozitīvā sociālajā rīcībā. Savukārt Austrumāzijas kultūras parasti ir atturīgākas.
Rietumu cilvēkiem ir novērota tendence publiskās vietās izrādīt draudzīgu un sadarbībai atvērtu attieksmi. Savukārt austrumāzieši, kā izrādījies, izturas salīdzinoši atturīgi.
(2) Sociālā vide
Austrumāzijas sociālajai videi raksturīga uzsvara likšana uz disciplīnu un tradicionālajām vērtībām, savukārt Rietumu sociālā vide var veicināt aktīvāku sociālo uzvedību.
Rietumu kultūrās piekāpīgums parasti tiek uzskatīts par vērtīgu personības iezīmi. Savukārt Austrumāzijas kultūrās pārmērīga piekāpīgums var tikt uztverts kā lēmumu pieņemšanas spējas trūkums.
(3) Uzvedības modeļi
Augstāks pieklājības līmenis var liecināt par indivīda lielāku tieksmi iesaistīties sadarbības darbībās un izrādīt draudzīgu uzvedību sociālās situācijās.
3.1.5 Apzinīgums
„Apzinīguma“ skala raksturo tādas rakstura iezīmes kā pašdisciplīna, atbildības sajūta un orientācija uz mērķi. Cilvēki, kuri šajā skalā sasniedz augstus rezultātus, parasti piešķir lielāku nozīmi kārtībai un plānošanai.
Abās izlasēs iegūtajos apzinīguma rādītājos tika novērota ievērojama atšķirība; rietumu izlasē rādītāji bija augstāki, un efektu lielums bija ievērojams (d = 2,920).
Šajā kontekstā var būt nozīmīgi šādi faktori:
(1) Kultūras faktori
Ir zināms, ka Rietumu kultūras veicina indivīda neatkarību un pievērš lielu uzmanību personiskajai atbildībai un pašvadībai. Savukārt Austrumāzijas kultūras parasti uzsver salīdzinoši elastīgas starppersonu attiecības.
(2) Sociālā vide
Ir pierādīts, ka Rietumu valstu sociālajā vidē lielāks uzsvars tiek likts uz laika plānošanu un mērķu izvirzīšanu, veicinot pašmotivāciju (Jones, 2019). Savukārt Austrumāzijas sociālajā vidē var novērot, ka lielāks uzsvars tiek likts uz pielāgošanās spēju un kolektīvo sadarbību (Smith, 2021).
Rietumu kultūrās apzinīgums parasti tiek uzskatīts par vērtīgu personības iezīmi. Savukārt Austrumāzijas kultūrās par svarīgākām var tikt uzskatītas elastība un pielāgošanās spēja.
(3) Uzvedības modeļi
Ir pierādīts, ka lielāka stingrība raksturo personas, kuras ir vairāk tendētas sev izvirzīt skaidrus mērķus un uzdevumu izpildes laikā saglabāt spēcīgu atbildības sajūtu.
Rietumu kultūras var mudināt cilvēkus saglabāt augstu paškontroles līmeni gan uzvedībā, gan emocijās, turpretim Austrumāzijas kultūras parasti mudina cilvēkus pielāgot savu uzvedību apkārtējai videi.
3.2 Apakšskalas
Šā pētījuma kontekstā tiek atzīts, ka pieejamā vieta ir ierobežota. Tāpēc ir nolemts, ka analīze tiks veikta attiecībā uz divām augstākajām apakškategorijām, kurās novērotas visnozīmīgākās atšķirības.
3.2.1 Pašpārmetumi
„Paškritikas“ apakškala atspoguļo to, cik lielā mērā cilvēki vērš paškritiku pret savām kļūdām. Tie, kuri iegūst augstus rezultātus, parasti problēmas saista ar saviem trūkumiem.
Tika konstatēts, ka rietumu izlases dalībnieku pašpārmetumu rādītāji ir ievērojami zemāki nekā Austrumāzijas izlases dalībniekiem, un šim rādītājam piemīt liels efekta lielums (d = -2,161).
Šajā kontekstā var būt nozīmīgi šādi faktori:
(1) Kultūras faktori
Austrumāzijas kultūrās tiek uzsvērta sociālā atbildība un grupas identitāte. Šo kultūru pārstāvji biežāk vaino paši sevi, ja nespēj attaisnot sabiedrības cerības. Savukārt Rietumu kultūrās lielāks uzsvars tiek likts uz pašpieņemšanu un neatkarību.
Austrumāzijas kultūras veicina pašrefleksiju un pazemību, tāpēc cilvēki var būt noslieci par neveiksmes cēloņiem uzskatīt savus trūkumus. Savukārt Rietumu kultūrās parasti tiek uzsvērti personīgie sasniegumi.
(2) Sociālā vide
Austrumāzijas sociālo vidi pašlaik raksturo sīva sociālā konkurence, un cilvēkiem ir augstas cerības attiecībā uz izglītību un karjeras iespējām. Savukārt Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs šajās jomās tiek izrādīta lielāka iecietība pret indivīdu sasniegumiem.
(3) Uzvedības modeļi
Ir novērots, ka austrumāzieši mēdz izmantot ārējo atribūciju, t. i., neveiksmi viņi attiecas uz savu atbildību. Savukārt eiropieši un amerikāņi mēdz izmantot iekšējo atribūciju, neveiksmi attiecinot uz ārējiem vai objektīviem faktoriem.
Ir pierādīts, ka Austrumāzijas kultūras veicina emociju apspiešanu, savukārt Rietumu kultūras veicina emociju izpausmi un psiholoģisko regulāciju.
3.2.3 Prosociālā orientācija
Termins „prosociālā orientācija“ tiek definēts kā indivīda tendence aktīvi palīdzēt citiem, sadarboties un veicināt sociālo labklājību. Tas ietver altruistisku uzvedību, empātiju un sociālās atbildības izjūtu. Prosociālās orientācijas skala ir instruments, kas izstrādāts, lai novērtētu indivīda prosociālās tendences.
Prosociālās orientācijas skalas rezultātos tika novērota ievērojama atšķirība, rietumniekiem uzrādot augstākus rādītājus salīdzinājumā ar austrumāziešiem. Šīs atšķirības apmērs bija ievērojams, un tās ietekmes lielums bija liels (d = 0,635).
Šajā parādībā var būt iesaistīti šādi faktori:
(1) Kultūras faktori
Rietumu kultūrās liela nozīme tiek piešķirta personiskajai atbildībai un ieguldījumam sabiedrībā. Savukārt Austrumāzijas kultūrās praksē lielāku ietekmi varētu atstāt sociālās normas, nevis individuālā iniciatīva.
Rietumu kultūrās lielāka nozīme tiek piešķirta brīvprātīgajam darbam, un cilvēki biežāk piedalās labdarības un sabiedriskajās aktivitātēs. Savukārt Austrumāzijā prosociālā uzvedība var būt izteiktāka ģimenes un tuvu draugu lokā.
(2) Sociālā vide
Rietumu sabiedrībās sociālā vide veicina aktīvu līdzdalību sabiedrības labklājības pasākumos un nodrošina plašus sociālā atbalsta resursus. Savukārt Austrumāzijas sabiedrībās prosociālo uzvedību, iespējams, lielākā mērā ietekmē sociālie tīkli.
Rietumu sabiedrībā lielāka nozīme tiek piešķirta sociālajai atbildībai un sabiedriskajam darbam, savukārt Austrumāzijas sabiedrībā lielāka nozīme tiek piešķirta individuālajai akadēmiskajai un profesionālajai izaugsmei.
(3) Uzvedības modeļi
Rietumu sabiedrībā ir novērota tendence uz iekšējo atribūciju, kurā palīdzība citiem tiek uzskatīta par daļu no personīgajām vērtībām. Savukārt Austrumāzijas iedzīvotājiem ir novērota tendence uz ārējo atribūciju, kurā prosociālā uzvedība tiek uzskatīta par sociālu atbildību.
NEO-FFI ziņojuma paraugs